PENSIJAS VECUMS

AVOTS: WWW.GRANI.LV

Francijā tika apstiprināts pensiju sistēmas reformas projekts. Neskatoties uz protestiem un streikiem, franči saprot, ka valstī noteiktā pensionēšanās vecuma paaugstināšana ir neizbēgama.
No 62 gadiem tas šobrīd tiks paaugstināts līdz 64 gadiem. Starp izpildvaras argumentiem par labu pensionēšanās vecuma paaugstināšanai ir arī tas, ka Francija tiek uzskatīta par vienu no ES valstīm, kurā cilvēki visagrāk dodas pensijā. Vai tā tas ir arī šobrīd? Mēs apkopojām statistiku par 27 Eiropas Savienības valstīm.
ES valstīs pensiju shēmu darbība ir ļoti atšķirīga. Atkarībā no valsts pensionēšanās vecuma aprēķināšanai tiek izmantoti dažādi kritēriji. Piemēram, Bulgārijā, Rumānijā, Slovākijā, Polijā, Lietuvā un Austrijā sievietes var doties pensijā agrāk nekā vīrieši. Daudzās valstīs pēdējo dažu gadu laikā arī šis slieksnis tika pakāpeniski mainīts, lai harmonizētu pensiju shēmas un paaugstinātu pensionēšanās vecumu līdz 65, vai pat 67 gadiem.
Kādā vecumā eiropiešiem ir tiesības doties pensijā?
Austrija: pensionēšanās vecums šobrīd ir noteikts 60 gadu vecumā sievietēm un 65 gadiem vīriešiem. Tomēr, šobrīd valstī tiek veikta reforma, kas pakāpeniski, laika periodā no 2024. līdz 2033. gadam, paaugstinās sieviešu pensionēšanās vecumu līdz 65 gadiem.
Vācija: ar likumu noteiktais vecums šobrīd ir 67 gadi, bet sistēma turpina attīstīties. Vecums tiek paaugstināts pakāpeniski, laika periodā no 2012. līdz 2031. gadam, sākot ar 1947. gadā dzimušajiem. Pirmais paaugstinājums – ir viens mēnesis gadā (no 65 līdz 66), bet turpmākais – divi mēneši gadā (no 66 līdz 67).
Beļģija: šobrīd pensijā dodas 65 gadu vecumā, bet pakāpeniski šis vecums tiks paaugstināts līdz 67 gadiem tiem, kas dosies pensijā pēc 2030. gada 1. februāra.
Bulgārija: pensionēšanas vecums vīriešiem ir 64 gadi un 5 mēneši, ja apdrošināšanas stāžs ir 39 gadi un 2 mēneši. Sievietēm šis rādītājs ir 61 gads un 10 mēneši, ja apdrošināšanas stāžs ir 36 gadi un 2 mēneši.
Horvātija: vīrieši var pieteikties pensijai 65 gadu vecumā un sievietes 63 gadu vecumā. Tomēr, pakāpeniski šis vecums tiek paaugstināts par trim mēnešiem gadā un līdz 2030. gadam tas sasniegs 65 gadus, tāpat, kā vīriešiem.

Kipra: šobrīd vīrieši un sievietes dodas pensijā 65 gadu vecumā. Bet pensionēšanās vecums tiks pārskatīts ik pēc 5 gadiem, sākot no 2024. gada, atbilstoši paredzamā mūža ilguma dinamikai 2018.-2023. gada periodā.
Dānija: 2022. gadā ar likumu noteiktais pensionēšanas vecums visiem iedzīvotājiem ir 67 gadi. Šobrīd veiktā reforma palielina šo rādītāju līdz 69 gadiem līdz 2035. gadam.
Spānija: šajā valstī pensijā dodas 65 līdz 66 gadu vecumā, atkarībā no darba stāža.
Igaunija: šobrīd – 64 gadi, ar pakāpeniski vecuma paaugstinājumu līdz 65 gadiem līdz 2026. gadam.
Somija: Pensijā var doties 63 līdz 65 gadu vecumā. Aprēķinu sistēmas izmaiņas novedīs pie tā, ka līdz 2027. gadam šis rādītājs visiem somiem paaugstināsies līdz 65 gadiem.
Francija: izņemot īpašas shēmas un līgumus, kas var pastāvēt privātajos uzņēmumos, pensionēšanās vecums šobrīd ir 62 gadi; valdība plāno to pakāpeniski paaugstināt.
Grieķija: ar likumu noteiktais vecums ir no 62 līdz 67 gadiem, atkarībā no darba stāža.
Ungārija: Ungāri var doties pensijā no 62 gadu vecuma (tie, kas dzimuši pirms 1952. gada) līdz 65 gadiem (tie, kas dzimuši 1957. gadā un vēlāk). Paaudzēm, kas dzimušas no 1952. līdz 1957. gadam, tiek veikta pakāpeniska vecuma paaugstināšana līdz 65 gadiem.
Īrija: 66 gadi gan vīriešiem, gan sievietēm.
Itālija: ar likumu noteiktais vecums – 67 gadi, izņemot daudzus izņēmumus ierēdņiem un privātā sektora darbiniekiem, kas pieļauj priekšlaicīgu došanos pensijā.
Latvija: 64 gadi un 3 mēneši, bet ar paaugstinājumu līdz 65 gadiem līdz 2025. gadam.
Lietuva: 64 gadi un 4 mēneši vīriešiem, 63 gadi un 8 mēneši sievietēm. Līdz 2026. gadam tiek plānots pakāpenisks paaugstinājums līdz 65 gadiem.
Luksemburga: Pensionēšanas vecums visiem ir noteikts 65 gadu vecuma līmenī.

Malta: Cilvēki, kuri dzimuši pirms 1952. gada, varēja doties pensijā 61 (vīrieši) vai 60 (sievietes) vecumā. Paaudzes, kas dzima vēlāk, pensionējas vēlāk, līdz 65 gadu vecumam (tie, kas dzimuši pēc 1962. gada).
Nīderlande: 66 gadi un 7 mēneši 2022. gadā.
Polija: 60 gadi sievietēm un 65 gadi vīriešiem.
Portugāle: 66 gadi un 7 mēneši, pielāgojot pensionēšanas vecumu vairākām profesijām (pilotiem, kravas automašīnu vadītājiem u.c.)
Čehu Republika: 63 gadu un 10 mēnešu vecumā čehi jau var doties pensijā. Sievietes var doties pensijā agrāk – vecumā no 60 līdz 63 gadiem – atkarībā no viņiem piedzimušo bērnu skaita.
Rumānija: Pastāv būtiska atšķirība starp vīriešiem un sievietēm. Šobrīd vīrieši drīkst doties pensijā 65 gadu vecumā, bet sievietes – 61 gada vecumā. Tomēr, šis slieksnis tiks pakāpeniski paaugstināts līdz 63 gadiem līdz 2030. gadam.
Slovākija: 64 gadi visiem, tajā pašā laikā daudzi faktori ļauj samazināt vecumu (dzimšanas gads, dzimums, bērnu skaits, vidējais dzīves ilgums).
Slovēnija: 65 gadi visiem.
Zviedrija: no 62 līdz 65 gadiem.
Visi dati paņemti no MISSOC tīmekļa vietnes – tā ir Eiropas Savienības izveidotā savstarpējā sociālās aizsardzības informācijas sistēma.

DER ZINĀT!

Eksperts Inese Briķena- Juriste, datu aizsardzības speciāliste, sertificēta mediatore.

OIK tiek atcelts uz visiem laikiem.

Ministru kabinets 2022.gada 20. decembra sēdē apstiprināja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, sarunas par šādiem grozījumiem aizsākās jau sākās augustā un obligātā iepirkuma komponentes (OIK) elektroenerģijas gala lietotāju rēķinos netiek iekļauta jau kopš šā gada septembra. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā paredz, ka elektroenerģijas lietotājiem turpmāk vairs nebūs jāsedz obligātā iepirkuma izmaksas, t.i. elektroenerģijas rēķinos vairs neparādīsies aile “obligātā iepirkuma komponente”.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju Obligātā iepirkuma ietvaros saražotās elektroenerģijas iepirkuma un jaudas komponentes maksājumu radītos izdevumus sedz SIA “Elektroenerģijas publiskais tirgotājs” no uzņēmuma ieņēmumiem, kas veidojas no darbības elektroenerģijas tirgos, pārsniegumu par tā attiecīgajiem izdevumiem, kā arī valsts dotācijas obligātā iepirkuma un jaudas komponentes pieauguma ierobežošanai. Grozījumi paredz, ka gadījumā, ja SIA “Elektroenerģijas publiskais tirgotājs” ar obligātā iepirkuma sistēmu saistītās izmaksas visā darbības periodā pārsniegs tā ieņēmumus, kas veidojas no darbības elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmas ietvaros, attiecīgo izmaksu pārsniegums, ieskaitot pievienotās vērtība nodokli, tiks segts no valsts budžeta līdzekļiem.

Atgādinājums grāmatvežiem – ārpakalpojumu sniedzējiem!

Ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanas prasības attiecas gan uz juridiskām personām, gan uz fiziskām personām, kuras grāmatvedības ārpakalpojumus sniedz kā saimnieciskās darbības veicēji.
Savus pakalpojumus bez licences var sniegt līdz 2023. gada 1. jūlijam.
Grāmatvedības likums paredz izņēmumu gadījumus, piemēram, vecuma pensijas saņēmējiem. Ja līdz vecuma pensijai atlikuši seši vai mazāk gadu, licenci var saņemt bez atbilstošas izglītības un pietiek ar iegūto profesionālo pieredzi grāmatvedības jomā.
2023.gada 3.februārī biedrība „Grāmatvežu atbalsta centrs” organizē informatīvo pasākumu – kā sagatavoties licencēšanai? Vai IKS atbilst likuma prasībām?
Interesēties pa tālr. + 371 29622564.