1. Kas ir vidējā izpeļņa?
2. Kuri darbinieka ienākumi ietekmē vidējo izpeļņu (Darba likuma 75.pants “Vidējās izpeļņas aprēķināšana”)?
3. Kuri darbinieka ienākumi netiek ņemti vērā, rēķinot vidējo izpeļņu (Darba likuma 59.pants “Darba samaksas jēdziens”)?
4. Kā aprēķināt stundas, dienas un mēneša vidējo izpeļņu standarta gadījumos normālajam, nepilnam un summētam darba laikam?
5. Kas ir kalendāra darba dienas un kā tās noteikt summētam darba laikam?
6. Vidējās izpeļņas aprēķināšana, ja
1) Darbiniekam darba attiecības pastāvējušas mazāk par sešiem mēnešiem;
2) Darbinieks ir nodarbināts mazāk par sešiem mēnešiem pēc vismaz 12 mēnešu ilgas attaisnotas prombūtnes;
3) Pēdējo sešu vai vairāk mēnešu laikā darbinieks nav strādājis.
7. Problēmsituācijas vidējās izpeļņas aprēķināšanā:
1) Darbiniekam izmaksā gada prēmiju;
2) Darbiniekam nolīgts nepilns darba laiks ar nevienmērīgu noslogotību;
3) Darbiniekam nolīgts pamatdarbā summētais darba laiks, bet papildu darbā – nepilns darba laiks;
4) Darbinieks pēdējo 6 mēnešu laikā pāriet no nepilnā darba laika uz normālo darba laiku un otrādi.
8. Atvaļinājuma naudas un slimības naudas aprēķins:
1) Vidējā izpeļņa, ja darbinieks saslimst pirmajā darba dienā;
2) Vidējā izpeļņa, ja ikgadējais apmaksātais atvaļinājums pāriet no viena mēneša uz otru;
3) Vidējā izpeļņa, ja pēc ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķir papildatvaļinājumu;
4) Vidējā izpeļņa, veidojot uzkrājumus neizmantotiem atvaļinājumiem.