Uzņēmuma ienākuma nodokļa jaunais modelis

Uzņēmuma ienākuma nodokļa jaunais modelis

Ar šā gada 1.janvāri stājas spēkā jaunais Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums (turpmāk – UIN likums). Atšķirībā no līdzšinējā spēkā esošā UIN likuma, kas ņēma vērā kopējo finanšu rezultātu PZA aprēķinā, jaunais UIN likums to nedara. Tas ņem vērā tikai konkrētā mēneša likumā noteiktās izmaksas, par kurām jāmaksā nodoklis un tas daudzos gadījumos ir maksājams jau nākošajā mēnesī par katru izmaksu veidu. Šajā rakstā īsumā sniegts ieskats dažās būtiskākajās nodokļa normās.

Nodokļa likme
UIN likuma 3.panta 1.daļa nosaka: “Nodokļa likme ir 20 procenti no aprēķinātās ar nodokli apliekamās bāzes..”, bet 4.panta 9.daļa papildina: „nosakot taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo bāzi, ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamā objekta vērtību dala ar koeficientu 0,8”. Piemēram, ar nodokli apliekamo bāzi 1 000 eiro dalot ar 0,8 un reizinot ar 0,2 (20% likme), iegūst nodokļa summu 250 eiro, kas atbilst 25% no 1 000 eiro. Tādējādi, teorētiski nodokļa likme ir 20 %, bet praktiski 25 %. Tomēr ne vienmēr tā tas ir attiecībā uz dividenžu aprēķināšanu – nodokļa likme ir 25%, ja rēķina no neto apliekamā objekta summas, bet ja likmi piemēro bruto summai, tā ir 20%. Piemēram, ja uzņēmuma peļņa ir 1 000 eiro, UIN ir 200 eiro (1 000 x 20%) un dalībniekam var pārskaitīt 800 eiro. Ja dalībnieki pieņem lēmumu izmaksāt sev visus 1 000 eiro, nodoklis ir 250 eiro (1 000 /0,8 x 0,2).

Peļņas sadale dividendēs
Kā tika minēts, jaunais UIN modelis ir piesaistīts uzņēmuma izmaksām, nevis pārskata gada finanšu rezultātam. Atbilstoši jaunajam UIN likumam, nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas brīdis iestājas par to mēnesi, kurā ir notikusi peļņas sadale – ir pieņemts lēmums par dividenžu izmaksu, nevis pēc pārskata gada beigām. Minētais attiecas tikai uz tādas peļņas sadali, kas izveidosies, sākot ar 2018.gadu. Līdz 31.12.2017 uzkrāto nesadalīto peļņu dalībniekiem varēs sadalīt arī vēlāk, nepiemērojot jauno UIN principu, jo šāda peļņa jau ir aplikta ar UIN 15% likmi saskaņā ar līdzšinējo likumdošanu. Atbilstoši UIN likuma Pārejas noteikumiem nav laika ierobežojuma, kurā var sadalīt līdz 31.12.2017 gūto peļņu. Tomēr jāņem vērā tas, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa normas paredz tikai 2 gadu pārejas periodu, kurā saņemtajām dividendēm varēs piemērot 10% likmi, pēc tam jāpiemēro jaunā 20% likme.

UIN deklarācijas
UIN aprēķināšanas un deklarāciju iesniegšanas periods būs viens mēnesis. Tajos mēnešos, kad uzņēmumam nav UIN likumā noteikto izmaksu, par kurām jāaprēķina UIN, nav jāiesniedz tukšas deklarāciju formas. Deklarāciju neiesniegšana apliecinās Valsts ieņēmumu dienestam (VID), ka nodokļa saistības šajos mēnešos nav radušās.
Atbilstoši UIN likuma Pārejas noteikumiem, par 2018.gada pirmajiem sešiem mēnešiem līdz 20.jūlijam būs jāiesniedz viena kopīga deklarācija. Pārējās deklarācijas būs jāiesniedz līdz nākamā mēneša 20.datumam, kas būs termiņš arī nodokļa samaksai. UIN likumā ir izcelta gada pēdējā mēneša deklarācija, kas nozīmē to, ka nav paredzēta apkopojoša gada deklarācija – divpadsmitā mēneša deklarācijai ir piemērojamas citas prasības. Tajā ir jāiekļauj gan tās pozīcijas, kas ir ikmēneša deklarācijās, gan arī citas pozīcijas, balstoties uz gada noslēguma rādītājiem. UIN par gada beigās aprēķināto ar nodokli apliekamo bāzi jāsamaksā līdz nākamā mēneša 20.datumam. Gada deklarācija ir jāiesniedz obligāti, pat ja gada laikā nav noticis nekas, kas radītu maksājamu UIN. Gada noslēdzošajai deklarācijai piemērojami īpaši tās precizēšanas noteikumi – labojot citas ikmēneša deklarācijas, var veidoties kavējuma naudas, bet gada pēdējā mēneša deklarāciju līdz gada pārskata nodošanas termiņam var precizēt bez kavējuma naudas aprēķināšanas sekām.
UIN deklarāciju jaunās formas vēl nav apstiprinātas, internetā ir tikai apskatāms Ministru Kabineta „Noteikumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā iekļaujamo informāciju” projekts.” Šis projekts tomēr ir tikai atreferēts likums par to izdevumu daļu, kas būs jāiekļauj deklarācijā un šobrīd neļauj nojaust, kāda varētu izskatīties deklarācija.

Personāla ilgtspējas pasākumi un reprezentācija
UIN ikmēneša deklarācijās jāiekļauj un nodoklis katru mēnesi jāmaksā par nesaimnieciskajām izmaksām, kritērijiem neatbilstošiem reprezentācijas izdevumiem un soda naudām. Attiecībā uz ar saimniecisko darbību nesaistītajiem izdevumiem, arī turpmāk tie radīs papildu ar nodokli apliekamu bāzi. Likumā ir jauns jēdziens „personāla ilgtspējas pasākumi”, kas ļauj par saimnieciskiem izdevumiem uzskatīt tādas izmaksas, kas līdz šim tikušas uzskatītas par ar saimniecisko darbību nesaistītām. Atbilstoši UIN likuma 8.panta 4.daļai, šādi izdevumi ir
1) izdevumi darbiniekiem paredzētu kolektīvu motivēšanas vai saliedēšanas pasākumu nodrošināšanai un citi izdevumi darbinieku kolektīva motivēšanai, ja šie labumi nav bijuši iekļauti fiziskās personas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajā bāzē vai ja likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” šim ienākuma veidam ir noteikts atbrīvojums;
2) izdevumi darbinieka nogādāšanai no dzīvesvietas uz darbu un no darba uz dzīvesvietu;
3) izdevumi saistībā ar sociālās infrastruktūras objektiem, kas šā likuma izpratnē ir tādi objekti, kuri nav tieši saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību un nav paredzēti dzīvesvietas nodrošināšanai darbiniekam:
a) darbinieku izmitināšanas izdevumi, ja darbs notiek arī nakts maiņās,
b) izdevumi par sportam, ēdināšanai un darbinieku bērnu pieskatīšanai paredzētajām telpām;
4) bēru pabalsti;
5) darba koplīgumā paredzēto pasākumu izdevumi, kuri nav personificējami.
Attiecībā uz darbinieku pārvadāšanu uz darbu un mājām, jānodala izdevumi, kad darbinieki uz darbu no darba mājās citādi nevar nokļūt, un tie ir pilnībā atskaitāmi saimnieciskās darbības izdevumi. Citos gadījumos šādi izdevumi ir daļa no personāla ilgtspējas pasākumiem un arī var būt pilnībā atskaitāmi.
Līdzšinējā reprezentācijas izdevumu 40/60 proporcija tiek aizstāta ar ierobežojumu, ka reprezentācijas pasākumu izdevumi kopā ar personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem nevar pārsniegt 5% no iepriekšējā gada bruto darba samaksas, par kuru samaksātas sociālās iemaksas. Reprezentācijas izmaksu aprēķinā nebūs jāiekļauj uzņēmuma paša izsniegtās dāvanu kartes un nelielas vērtības – līdz 20 eiro vērtībā dāvanas, kas tiek pievienotas precēm reklāmas kampaņu ietvaros. Kopumā jaunie reprezentācijas izmaksu principi rada vairāk pilnībā atskaitāmu izdevumu, nekā līdzšinējā likumā. Jāpiezīmē, ka PVN normās pagaidām nav izmaiņu, kas tās pielīdzinātu jaunajam UIN likumam. Ja izmaiņu nebūs, uzņēmumiem reprezentācijas izmaksas vajadzēs vērtēt atsevišķi UIN un PVN piemērošanai.

Sliktie debitoru parādi
Daudzas normas un kritēriji ir saglabāti kā līdz šim, taču ir arī būtiskas izmaiņas. Veidojot uzkrājumus sliktajiem parādiem, UIN likumā atļauts trīs gadu periods no uzkrājuma izveidošanas dienas, kura laikā parādu jāatgūst, vai jānoslēdz visas ar to saistītās juridiskās darbības. Pēc šī perioda tuvākajā gada pēdējā mēneša deklarācijā visas uzkrātās vai norakstītās summas ir apliekamas ar UIN. Kritēriji, lai tas nebūtu jādara, ir jau zināmie likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 9.pantā noteiktie, kas atbilst arī jaunā UIN likuma 9.pantam.
Ir izmaiņas, ar kurām atvieglots darbs ar mazākiem debitoriem. Piemēram, arī juridisko personu parādiem, kas nepārsniedz 500 eiro, var nepalielināt par zaudēto parādu ar UIN apliekamās summas, ja iespējams pamatot, ka piedziņas procesiem nepieciešams vairāk resursu, nekā pati parāda summa (līdz šim- tikai fizisko personu parādiem).

Procentu atskaitīšanas ierobežojumi
Likuma par UIN 6.4panta normas saglabātas arī jaunajā UIN likumā – pilnībā atskaitāmi ir banku procenti un finanšu nomas procenti, taču jānoskaidro vai citiem kreditoriem maksājamie procenti nepārsniedz atļautos limitus.
Likumā ir saglabāts pašu kapitāla kritērijs, kas nosaka, ka aizdevēju aizdevumu vidējās summas nevar pārsniegt četrkāršotu pašu kapitālu (neskaitot rezerves) gada sākumā.
Jaunajā UIN likumā vairs nav kritērija, ar kuru pārbauda maksājamo procentu apjomu pēc Latvijas Bankas likmēm x k = 1,57. Tā vietā ir noteikts summas ierobežojums procentu izmaksām gadā līdz 3 miljoni eiro. Ja minētā summa ir pārsniegta, tālākais ierobežojums ir 30% no ieņēmumiem pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBIT jeb Earnings Before Interest, Taxes, Depreciation and Amortization).

Soda naudas
Atbilstoši jaunajam UIN likumam ir jāizvērtē, vai soda naudas ir samērīgas. Valsts institūciju uzliktās soda naudas, līgumsodi un naudas sodi, kā arī soda sankcijas, kas nepārsniedz Civillikumā noteikto likumisko procentu apmēru, ir uzskatāmas par samērīgiem izdevumiem attiecībā pret darījuma vērtību, un UIN 25% par šādām soda naudām nav jāmaksā.

Transfertcenas
Arī turpmāk būs jāievēro līdzšinējie tirgus vērtības principi un cenu noteikšanas metodes, kā arī jānodrošina dokumentācija, kas to pamato. Būtiskākā izmaiņa attiecas uz saistīto pušu definīciju. Līdz šim darījumiem tirgus vērtībā starp Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem bija jābūt tikai tad, ja tie veidoja uzņēmumu grupu, pamatojoties uz līdzdalību vismaz 90%. Jaunajā UIN likumā jāpiemēro definīcija, kas noteikta likumā “Par nodokļiem un nodevām” un atbilstoši kurai arī Latvijas ietvaros tirgus cenas jānodrošina un jāpamato jau no 20% līdzdalības starp pusēm.
Transfertcenu korekcijas radīs maksājamo nodokli gada beigās neatkarīgi no uzņēmuma peļņas vai zaudējumu, turklāt transfertcenām vairs var nebūt iespējams veikt spoguļkorekcijas – otrā Latvijas uzņēmumā par tādu pašu summu samazināt ar UIN apliekamo ienākumu.

Ziedojumi
Principi un ierobežojumi summām, kas ir uzskatāmas par ziedojumiem, saglabājas līdzīgi pašreizējiem. Sabiedriskā labuma organizācijām ziedotās summas pēc izvēles var:
1. neiekļaut apliekamajā bāzē, bet ne vairāk kā 5% no iepriekšējā gada peļņas pēc nodokļiem;
2. neiekļaut apliekamajā bāzē, bet ne vairāk kā 2% no iepriekšējā gada bruto darba samaksas, par kuru samaksātas sociālās iemaksas;
3. samazināt aprēķināto UIN par pārskata gada dividendēm par 75% no ziedotās summas, bet nepārsniedzot 20% no nodokļa.
Minēto var skaidrot ar piemēru:
1. un 2.variants:
Ienākumi 10 000 eiro
Izdevumi (5 000 ) eiro
Ziedojums (100) eiro
Neto peļņa 4 900 eiro
3.variants
1. un 2.variants:
Ienākumi 10 000 eiro
Izdevumi (5 000 ) eiro
Ziedojums (100) eiro
UIN ziedojumam (25) eiro
Neto peļņa 4 875 eiro
Ja dividendes par pārskata gadu nav paredzēts aprēķināt, tad jāizvēlas 1. vai 2.variants, pretējā gadījumā samaksāto UIN 25 eiro nebūs kur ieskaitīt.

 

Raksta autors: grāmatvedības speciālists Aivars Ludboržs

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *